Statūti

LAUKSAIMNIECĪBAS PAKALPOJUMU KOOPERATĪVĀS SABIEDRĪBAS

MĀRŠAVA
STATŪTI

APSTIPRINĀTI

biedru kopsapulcē

2008.gada 20.jūnijā

I.      KOOPERATĪVĀS SABIEDRĪBAS NOSAUKUMS UN ATRAŠANĀS VIETA

 

1.1. Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (tālāk tekstā – sabiedrība) pilns nosaukums latviešu valodā:

         Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “MĀRŠAVA’’

1.2. Sabiedrības atrašanās vieta:

_Mūrmuižas 9, Valmiera, Latvijas Republika.

II. SABIEDRĪBAS DARBĪBAS MĒRĶI

2.1.  Sabiedrības darbības mērķis ir uzņēmējdarbības veikšana sabiedrības biedru interesēs, nodrošinot sabiedrības biedru saražotās produkcijas iepirkšanu un tālāku realizāciju lauksaimnieciskās produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, kā arī piegādājot sabiedrības biedriem nepieciešamās iekārtas, inventāru un materiālus un sniedzot nepieciešamos pakalpojumus.

2.2.  Sabiedrības darbības mērķis ir sekmēt sabiedrības biedru uzņēmējdarbību lauksaimnieciskās ražošanas jomā, nodrošinot sabiedrības biedriem izdevīgākas saražotās produkcijas iepirkumu cenas un nepieciešamo pakalpojumu un materiālu zemākas izmaksas.

2.3.  Sabiedrības darbības termiņš nav ierobežots.

III. SABIEDRĪBAS TIESISKAIS STATUSS, TIESĪBAS UN PIENĀKUMI

3.1.   Sabiedrība ir piensaimniecības nozarē strādājošu personu izveidota sabiedrība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, tai ir juridiskas personas statuss, zīmogs ar sabiedrības nosaukumu valsts valodā un konti bankās.

3.2.  Juridiskas personas tiesības sabiedrība iegūst no tās reģistrācijas brīža Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3.3.   Sabiedrība darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas “Kooperatīvo sabiedrību likumu”, , citiem tiesību aktiem un sabiedrības Statūtiem.

3.4.   Sabiedrības pamatdarbības virzieni, atbilstoši klasifikatoram “Ekonomiskās darbības statistiskā klasifikācija Eiropas Savienībā” (NACE) ir sekojoši:

3.4.1.         Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītas palīgdarbības (01)

3.4.2.         Piena produktu, olu un pārtikas eļļas un tauku vairumtirdzniecība (46.33);

3.4.3.         Gaļas un gaļas produktu vairumtirdzniecība (46.32)

3.4.4.         Lauksaimniecības mašīnu, iekārtu un to piederumu vairumtirdzniecība (46.61);

3.4.5.         Lauksaimniecības mašīnu un iekārtu iznomāšana un ekspluatācijas līzings( 77.31 )

3.4.6.         Graudu, sēklu, neapstrādātas tabakas un lopbarības vairumtirdzniecība (46.21)

3.4.7.         uzskaites, grāmatvedības, audita un revīzijas pakalpojumi; konsultēšana nodokļu jautājumos (69.2).

3.5.  Sabiedrības tiesības:

3.5.1.         slēgt līgumus, iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus, būt par prasītāju un atbildētāju tiesā un šķīrējtiesā;

3.5.2.         patstāvīgi plānot savu saimniecisko darbību un noteikt izpildāmo darbu, sniedzamo pakalpojumu un izgatavojamās produkcijas cenas, saskaņā ar saviem uzdevumiem, esošo pieprasījumu un pastāvošo likumdošanu;

3.5.3.         sadarboties un stāties līgumattiecībās ar personām Latvijas Republikas teritorijā un ārvalstīs, veikt savas produkcijas un pakalpojumu importa un eksporta operācijas;

3.5.4.         piedalīties citās uzņēmējsabiedrībās un iegādāties to vērtspapīrus (obligācijas, akcijas u.c.);

3.5.5.         iegādāties un atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī nomāt vai iznomāt to, nomāt no citām personām vai iznomāt tām pamatlīdzekļus un citas materiālās vērtības;

3.5.6.         kreditēties valsts, pašvaldību un privātās iestādēs;

3.5.7.         pārdot, dāvināt, nodot bezmaksas lietošanā un iznomāt citām personām sabiedrības īpašumu;

3.5.8.         nodarboties ar jebkuru statūtos paredzēto vai citu uzņēmējdarbību saskaņā ar sabiedrības darbības raksturu un pastāvošo likumdošanu;

3.5.9.         neierobežotā daudzumā izmantot algoto darbaspēku, pieņemot to darbā saskaņā ar Latvijas Republikā pastāvošo likumdošanu.

3.6.  Sabiedrības pienākumi:

3.6.1.         kārtot likumā paredzētos kopīpašuma nodokļu un nodevu maksājumus;

3.6.2.         kārtot savu biedru reģistru, norādot katra biedra vārdu, uzvārdu, dzīves vietu, datumu, kad viņš uzņemts sabiedrībā, datumu, kad biedrs izstājies, miris vai izslēgts un kad beigusies viņa atbildība, kā arī, kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru; reģistrējot juridisku personu, reģistrā norāda tās nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā.

IV. ATBILDĪBAS NOROBEŽOŠANA

4.1.   Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo mantu. Valsts un pašvaldības nav atbildīgas par sabiedrības saistībām, un sabiedrība nav atbildīga par valsts un pašvaldību saistībām.

4.2.  Sabiedrības biedri ir atbildīgi par sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrības pamatkapitālā. Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

4.3.  Sabiedrības biedrs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies sabiedrībai, citiem tās biedriem un trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, citas valsts vai pašvaldību institūcijās vai sabiedrības biedriem, ir norādījis nepareizas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma prasībām un šostatūtu noteikumiem.

V. SABIEDRĪBAS DIBINĀTĀJI UN BIEDRI, VIŅU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI, IESTĀŠANĀS UN IZSTĀŠANĀS NOTEIKUMI

Sabiedrības dibinātāji un biedri

5.1.  Par sabiedrības dibinātājiem un biedriem var būt tikai tās fiziskās un juridiskās personas, kuras veic saimniecisko darbību lauksaimnieciskās ražošanas jomā.

5.2.  Biedrs nedrīkst būt biedrs citā sabiedrībā, kuras darbības mērķi ir līdzīgi vai vienādi ar sabiedrības darbības mērķiem un virzieniem.

5.3.  Persona, iestājoties sabiedrībā, iesniedz rakstveida pieteikumu, iemaksā 50 (piecdesmit) paju nominālvērtību.

5.4.  Sabiedrības dibinātāji ir fiziskas un juridiskas personas, kuras veic saimniecisko darbību lauksaimnieciskās ražošanas jomā, parakstījušas sabiedrības dibināšanas līgumu un statūtus un noteiktajā kārtībā un apmērā ieguldījušas savus līdzekļus šajā sabiedrībā.

5.5.  No sabiedrības reģistrācijas brīža Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tās dibinātāji kļūst par sabiedrības biedriem.

5.6.  Jaunus biedrus uzņem sabiedrības valde. Valdes lēmumu par jaunu biedru uzņemšanu apstiprina biedru kopsapulce.

5.7.  Par Sabiedrības biedru var uzņemt fiziskas un juridiskas personas, kuras veic saimniecisko darbību lauksaimnieciskās ražošanas jomā, ir apņēmušās ievērot šos statūtus un noteiktajā kārtībā un apmērā ieguldījušas savus līdzekļus sabiedrības pamatkapitālā. Fiziskās personas var uzņemt par sabiedrības biedriem, ja tās sasniegušas 18 gadu vecumu.

5.8.  Biedru tiesības un pienākumi sākas no brīža, kad valde pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu sabiedrībā ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot.

Sabiedrības biedru tiesības

5.9.   Sabiedrības biedru tiesības:

5.9.1.         piedalīties sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt sabiedrības rīcības un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;

5.9.2.         saņemt sabiedrības biedram paredzētos atvieglojumus un priekšrocības;

5.9.3.         saņemt sabiedrības pakalpojumus;

5.9.4.         saņemt no sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību, un iepazīties ar sabiedrības dokumentāciju;

5.9.5.         iesniegt priekšlikumus un sūdzības valdei, revīzijas komisijai vai biedru kopsapulcei;

5.9.6.         slēgt darba līgumu ar sabiedrību, ievērojot darba likumdošanas normas, ja biedram ir sabiedrības prasībām atbilstoša nepieciešamā specialitāte un kvalifikācija;

5.9.7.         rīkoties ar savām pajām šajos statūtos noteiktajā kārtībā;

5.9.8.         saņemt pārpalikuma piekrītošo daļu šajos statūtos noteiktajā kārtībā un apmērā;

5.9.9.         izstāties no sabiedrības, par to informējot sabiedrības valdi ne mazāk kā trīs mēnešus iepriekš.

 

Sabiedrības biedru pienākumi

5.10.           Sabiedrības biedru pienākumi ir:

5.10.1.      pārdot visu biedra saražoto lauksaimniecības produkciju kooperatīvam, izņemot to produkcijas daļu, kas nepieciešama saimniecības iekšējam patēriņam;

5.10.1.1. pirmām kārtām izmantot sabiedrības piedāvātos pakalpojumus; neslēgt ar citiem uzņēmējiem (komersantiem) līgumus par pakalpojumiem, ja analogus pakalpojumus par tādu pašu vai zemāku cenu sniedz sabiedrība;

5.10.2.      iegādāties nepieciešamās iekārtas, inventāru un materiālus pirmām kārtām ar sabiedrības starpniecību; neslēgt ar citiem uzņēmējiem (komersantiem) līgumus par iekārtu, inventāra vai materiālu piegādēm, ja analogas iekārtas, inventāru vai materiālus par tādu pašu vai zemāku cenu piedāvā sabiedrība;

5.10.3.      ievērot sabiedrības Statūtus un izpildīt biedru kopsapulces un tās ievēlēto rīcības un kontroles institūcijulēmumus;

5.10.4.      apmaksāt pajas šajos statūtos noteiktajā apmērā un kārtībā.

Sabiedrības biedru atbildība

5.11.           Sabiedrības biedrs ir atbildīgs sabiedrībai un pārējiem tās biedriem par zaudējumiem, kas nodarīti, biedram pārkāpjot šo statūtu noteikumus;

Biedru izstāšanās un izslēgšana. Pajas pāreja citas personas īpašumā

5.12.           Sabiedrības biedrs var izstāties no sabiedrības, iesniedzot rakstisku iesniegumu sabiedrības valdei ne vēlāk kā trīs mēnešus iepriekš. Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par sabiedrības likvidāciju.

5.13.           Sabiedrības valde var izslēgt biedru ja:

1)       biedrs nepilda sabiedrības statūtu, biedru kopsapulces un valdes lēmumu prasības;

2)       biedra rīcība izraisa valsts, pašvaldības vai citas personas pamatotas prasības pret sabiedrību par zaudējumu atlīdzību, ko biedrs atsakās segt;

3)       biedrs nekārto sabiedrības noteiktos maksājumus.

Lēmumu par biedra izslēgšanu sabiedrības valde pieņem, aizklāti balsojot. Valde paziņo biedram par valdes sēdes vietu un laiku, kurā tiks izskatīts jautājums par viņa izslēgšanu. Pirms balsošanas valdei jāuzklausa izslēdzamā biedra paskaidrojumi. Ja biedrs, kuram par valdes sēdes vietu un laiku ir paziņots, neierodas valdes sēdē valdei nezināma iemesla dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kurus valde neatzīst par attaisnojošiem, jautājumu par biedra izslēgšanu var izskatīt bez biedra klātbūtnes. Valdes lēmumu par biedra izslēgšanu var pārsūdzēt biedru kopsapulcei, iesniedzot motivētu sūdzību valdes priekšsēdētājam trīsdesmit dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas vai – ja izslēgtais biedrs nav piedalījies valdes sēdē, pēc tam, kad viņam izsniegts valdes lēmums par izslēgšanu. Biedra sūdzību izskata kārtējā vai ārkārtas biedru kopsapulcē un kopsapulces lēmums ir galīgs. Valdes un revīzijas komisijas locekļus nevar izslēgt, pirms viņi nav atbrīvoti no amata.Par biedra izstāšanās dienu uzskatāma diena, kurā valde pieņēmusi lēmumu par viņa izstāšanos. Par biedra izslēgšanas dienu uzskatāma diena, kurā notecējis termiņš sūdzības iesniegšanai (5.16.), ja sūdzība nav iesniegta, vai kurā biedru kopsapulce noraidījusi biedra sūdzību par viņa izslēgšanu, ja biedrs valdes lēmumu par izstāšanos ir pārsūdzējis.

5.14.           Ja izslēgšanas iemesli tiek novērsti, izslēgtais biedrs var lūgt valdi viņu no jauna uzņemt sabiedrībā.

5.156.           Ar brīdi, kad biedrs iesniedzis iesniegumu par izstāšanos, viņš zaudē balsstiesības, bet biedram saglabājas visi šajos statūtos noteiktie biedra pienākumi līdz brīdim, kad valde pieņēmusi lēmumu par biedra izstāšanos. Ar valdes lēmumu biedru var pilnīgi vai daļēji atsvabināt no šiem pienākumiem, turklāt arī gadījumos, ja biedrs to nevēlas.

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par biedra izstāšanos vai izslēgšanu, viņš zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē un būt sabiedrības vēlēto pārvaldes un revīzijas institūciju sastāvā.

5.16.           Biedram, kas izstājies no sabiedrības, pajas izmaksājamas divu gadu laikā no attiecīgā gada pārskata apstiprināšanas dienas. Ja biedra paju nominālvērtība veido 10% vai vairāk no sabiedrības pamatkapitāla, pajas biedram izmaksājamas triju gadu laikā, atmaksu veicot vienmērīgi pa gadiem. Sabiedrībai ir tiesības ieskaitīt biedram izmaksājamajā summās sabiedrības prasījumus pret biedru.

5.17.           Biedram, kas izstājies no sabiedrības vai izslēgts no tās, nav tiesību pieprasīt kādu daļu no citiem sabiedrības kapitāliem vai tās mantas.

5.18.           Sabiedrības biedra nāves gadījumā pajas un pārpalikuma piekrītošā daļa tiek mantotas. Ja mantinieki sabiedrībai iesniedz iesniegumu par iestāšanos sabiedrībā, viņi kļūst par sabiedrības biedriem un iegūst visas biedra tiesības un pienākumus, izņemot mirušā biedra amatus sabiedrības institūcijās. Strīdus, kas rodas paju sadalīšanā starp mantiniekiem, izšķir tiesa.

5.19.           Biedra izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā viņa pajas karte (6.7.) tiek anulēta. Biedram ir pienākums iesniegt anulēto pajas karti sabiedrības valdē. Pajas mantošanas vai atsavināšanas gadījumā pajas karte iesniedzama sabiedrības valdē pāradresācijas uzraksta izdarīšanai.

VI. SABIEDRĪBAS LĪDZEKĻI

 

Sabiedrības pamatkapitāls

6.1.   Sabiedrības līdzekļi veidojas no sabiedrības dibinātāju iemaksātajām pamatpajām, ienākumiem no uzņēmējdarbības, līgumsaistībām, ziedojumiem un citiem ienākumiem.

6.2.   Sabiedrības pamatkapitāls ir mainīgs, bet ne mazāks par minimālo. Sabiedrības minimālais pamatkapitāls ir LVL 250,00 (divi simti piecdesmit latu). Sabiedrības sākotnējais pamatkapitāls tiek veidots no dibinātāju iemaksātajām pamatpajām. Vienas pajas nominālvērtība ir LVL 1,00 (viens lats). Sabiedrība tiek dibināta ar sākotnējo pamatkapitālu LVL 250,00 (divi simti piecdesmit lati), kas sadalīts 250 (divi simti piecdesmit ) pajās.

6.3.  Pajas nominālvērtību var samazināt vienīgi tad, ja sabiedrībai pēc saimnieciskā darbības gada noslēgšanas zaudējumu segšanai nepietiek rezerves kapitāla un nepieciešams izmantot daļu no pamatkapitāla.

6.4.  Ja pamatkapitāls samazinās un ir mazāks par noteikto lielumu, valdei triju mēnešu laikā jāsasauc biedru kopsapulce, kurā tiek lemts par sabiedrības tālāko darbību.

6.5.  Katrs sabiedrības biedrs, iestājoties sabiedrībā, iegulda sabiedrības pamatkapitālā 50 (piecdesmit) paju nominālvērtību, t.i., LVL 50,00 (piecdesmit latus).

6.6.   Sabiedrības biedri pamatpaju iegūst, iemaksājot pajas vērtību naudā.

6.7.  Biedram pienākošos paju skaits tiek pārrēķināts vienu reizi gadā, palielinot paju skaitu par tik pajām, cik atbilst biedra izmantoto sabiedrības pakalpojumu apjomam iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā, ievērojot šādu kārtību:

6.7.1.         biedram pienākošos paju skaitu par attiecīgo saimnieciskās darbības gadu aprēķina pēc sekojošām normām:

(a)     0.5% (nulle komats pieci procentu) no attiecīgajā kalendāra gadā biedra realizētās lauksaimniecības produkcijas pirkuma maksas summai atbilstošā paju skaita;

(b)     LVL 0.1 (nulle komats viens lats) no katriem LVL 1000,00 (viens tūkstotis latu) par biedram sniegtajiem pakalpojumiem un/vai piegādātajām iekārtām, inventāru vai materiāliem;

6.7.2.         valde katru gadu ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām un ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kārtējās biedru kopsapulces apkopo ziņas par iepriekšējā saimnieciskās darbības gadā:

(a)     katra biedra piegādātās lauksaimniecības produkcijas daudzumu (latos, vadoties pēc cenām, par kādām biedrs piegādājis pienu sabiedrībai);

(b)     sabiedrības sniegto pakalpojumu apjomu katram biedram (latos, vadoties pēc cenām, par kādām pakalpojumi biedram sniegti);

(c)     katram biedram pārdoto iekārtu, inventāra un materiālu kopējo summu (latos, vadoties pēc cenām, par kādām sabiedrība attiecīgo mantu biedram pārdevusi);

un aprēķina biedram pienākošos paju skaitu par attiecīgo saimnieciskās darbības gadu, kā arī kopējo biedra paju skaitu;

6.7.3.         ja valdes aprēķinātais biedram pienākošos paju skaits pārsniedz biedram jau piederošo paju skaitu, biedram papildus jāiegādājas attiecīgs paju skaits sekojošā kārtībā:

6.7.3.1.    atlikušais trūkstošo paju skaits tiek apmaksāts no biedram aprēķinātā pārpalikuma.

6.7.3.2.     Biedrs ir tiesīgs jebkurā laikā apmaksāt naudā trūkstošo paju skaitu.

6.8.  Biedra maksimālais paju skaits nav ierobežots.

6.9.  Biedram, kurš ir ieguldījis savas pajas pilnā apjomā, tiek izdota pajas karte, kas nav vērtspapīrs. Visas paju kartes ir vārda kartes. Pajas karti sabiedrības valdes priekšsēdētājs izdod biedram gada laikā pēc pajas ieguldījuma izdarīšanas. Pajas kartē norādāma visa sabiedrības biedru reģistrā esošā informācija par sabiedrības biedru un to paraksta sabiedrības valdes priekšsēdētājs un galvenais grāmatvedis, un to apliecina ar sabiedrības zīmogu. Pajas karti reģistrē sabiedrības biedru reģistrā.

VII. SABIEDRĪBAS PĀRVALDE UN TĀS DARBĪBAS KONTROLE

Biedru kopsapulce

7.1.  Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības biedru kopsapulce. Kopsapulces lēmumi ir saistoši visiem sabiedrības biedriem.

7.2.  Ir kārtējās un ārkārtas sabiedrības biedru kopsapulces.

7.3.  Kārtējās biedru kopsapulces sasauc valde vienu reizi gadā līdz katra gada 30.aprīlim.

7.4.  Ārkārtas biedru kopsapulci sasauc valde pēc savas iniciatīvas vai, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija.

7.5.  Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc biedru kopsapulci, to sasauc revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

7.6.  Biedru kopsapulces tiek sasauktas, ne vēlāk kā desmit dienas pirms paredzētā sapulces datuma par sapulces laiku un vietu rakstiski informējot katru sabiedrības dalībnieku un izliekot attiecīgu paziņojumu sabiedrības valdes biroja telpās. Noteikums par desmit dienu termiņu nav attiecināms uz atkārtotas kopsapulces (7.7.punkta otrā daļa) sasaukšanu.

7.7.  Biedru kopsapulce, kas izziņota šo statūtu 7.6.punktā noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse no sabiedrības biedriem.

Ja biedru kopsapulce nav tiesīga, desmit dienu laikā tiek sasaukta atkārtota biedru kopsapulce ar tādu pašu dienaskārtību, un tā ir tiesīga neatkarīgi no klātesošo biedru skaita.

7.8.   Biedru kopsapulce pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju (pārvaldnieku), valdes un revīzijas komisijas locekļus, kā arī apstiprinot valdes lēmumus par biedru izslēgšanu.

7.9.    Lēmumu par grozījumiem sabiedrības statūtos, iestāšanos kooperatīvo sabiedrību savienībās, sabiedrības reorganizāciju vai darbības izbeigšanu biedru kopsapulce pieņem ar divu trešdaļu klātesošo sabiedrības biedru balsu vairākumu.

7.10.           Katram biedram ir viena balss sabiedrības biedru kopsapulcē neatkarīgi no biedram piederošo paju skaita.

7.11.           Vienīgi biedru kopsapulce:

1)       izdara grozījumus sabiedrības statūtos;

2)       lemj par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas ziņojuma;

3)       lemj par valdes sagatavoto sabiedrības budžetu un darba plānu jaunajam darbības gadam;

4)       nosaka pamatpajas nominālvērtību;

5)       nosaka biedru regulāro un vienreizējo maksājumu lielumu;

6)       izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

7)       ievēlē amatā un atceļ no amata sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus;

8)       nosaka valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisijas atalgojumu;

9)       apstiprina valdes lēmumus par jaunu biedru uzņemšanu un esošo biedru izslēgšanu vai izstāšanos no sabiedrības;

10)   izlemj jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības reorganizāciju vai tās likvidāciju, kā arī sabiedrības iestāšanos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām;

11)   lemj par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) dibināšanu un pirkšanu, iestāšanos uzņēmējsabiedrībās un izstāšanos no tām;

12)   lemj par sabiedrības ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem izlietošanas kārtību;

13)   ar pilnvarotas personas starpniecību pārstāv sabiedrību tiesā visās sabiedrības celtajās prasībās pret valdes locekļiem un valdes celtajās prasībās pret sabiedrību.

7.12.           Biedru kopsapulce izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti izziņotajā darba kārtībā.

7.13.           Sabiedrības biedrs piedalās kopsapulcē personiski vai ar rakstiski pilnvarotu pārstāvju starpniecību.

7.14.           Sabiedrības biedri, kuri līdz biedru kopsapulces dienai nav nokārtojuši ar biedru kopsapulces lēmumunoteiktos maksājumus, nevar piedalīties biedru kopsapulcē ar balsstiesībām un viņus nevar ievēlēt sabiedrības rīcības institūcijās vai amatos.

7.15.           Biedru kopsapulci vada no sapulces ievēlēts sapulces vadītājs. Par sapulces vadītāju nevar ievēlēt sabiedrības valdes priekšsēdētāju  un revīzijas komisijas locekļus.

7.16.           Katrā biedru kopsapulcē tiek rakstīts protokols, ko paraksta sapul­ces vadītājs un sekretārs.

 

 

 

 

Sabiedrības valde

7.17.           Sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas vada sabiedrības darbību un ir atbildīga biedru kopsapulcei.

7.18.           Valde sastāv no valdes priekšsēdētāja (pārvaldnieka) un četriem valdes locekļiem Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus ievēlē sabiedrības biedru kopsapulce uz laiku līdz 5 (pieciem) gadiem, aizklāti balsojot. Pirmā sabiedrības valde tiek ievēlēta sabiedrības dibināšanas līgumā noteiktajā kārtībā. Turpmāk katrā kārtējā biedru kopsapulcē tiek pārvēlēti 1 (viens) no 4 (četriem) valdes locekļiem (vai priekšsēdētājs), kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Valdes priekšsēdētāja vietnieku ievēlē valdes locekļi no šo valdes locekļu vidus.

7.19.           Sabiedrības valde:

1)       nodrošina biedru kopsapulces lēmumu izpildi;

2)       pārstāv sabiedrību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām;

3)       pārvalda sabiedrības mantu;

4)       lemj par līgumu slēgšanu un to izbeigšanu; nosaka līgumu būtiskos noteikumus;

5)       lemj par rīcību ar sabiedrības nekustamo īpašumu, tajā skaitā, par sabiedrības nekustamā īpašuma atsavināšanu, ieķīlāšanu un apgrūtināšanu ar lietu tiesībām;

6)       pārzina sabiedrības algoto darbinieku štatus;

7)       uzņem jaunus biedrus;

8)       pieņem lēmumus par biedru izslēgšanu un izstāšanos šajos statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā;

9)       pieņem un groza sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus;

10)   apstiprina sabiedrības sniedzamo pakalpojumu tarifus;

11)   izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai biedru kopsapulcē sabiedrības ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem izlietošanas projektu;

12)   veic citas darbības, kas atbilst sabiedrības mērķiem un risina citus jautājumus, kuri saskaņā ar šiemstatūtiem nav biedru kopsapulces kompetencē.

7.20.           Valdes kārtējās sēdes notiek vienu reizi mēnesī, bet ārkārtas sēdes – pēc vajadzības. Ārkārtas sēdes sasaucamas pēc valdes priekšsēdētāja iniciatīvas vai, ja to pieprasa ne mazāk kā trīs valdes locekļi.

7.21.           Valde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk par pusi no valdes locekļiem. Tā pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits balsošanā ir līdzīgs, noteicošā ir valdes priekšsēdētāja balss.

7.22.           Valdes sēdes gaita tiek protokolēta. Protokolu paraksta visi valdes locekļi, kas piedalījušies sēdē. Ar valdes sēdes protokoliem regulāri jāiepazīstina revīzijas komisijas priekšsēdētājs.

7.23.           Ja kāds no valdes locekļiem nepiekrīt valdes sēdē pieņemtajam lēmumam un balso pret to, viņš par pieņemto lēmumu nav atbildīgs. Šī valdes locekļa atsevišķās domas pēc viņa pieprasījuma ierakstāmas valdes sēdes protokolā.

7.24.           Visiem sabiedrības valdes locekļiem ir pārstāvības tiesības. Valdes priekšsēdētājs pārstāv sabiedrību atsevišķi, bet valdes locekļi pārstāv sabiedrību kopīgi.

7.25.           Valdes priekšsēdētājs ir pilnvarots valdes vārdā:

1)       pārstāvēt sabiedrību valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskām un juridiskām personām;

2)       parakstīt ar sabiedrības darbību saistītos dokumentus;

3)       rīkoties ar sabiedrības naudas un materiālajiem līdzekļiem atbilstoši valdes lēmumiem;

4)       uz valdes lēmumu pamata slēdz līgumus ar trešajām personām;

5)       slēgt darba līgumus ar sabiedrības darbiniekiem saskaņā ar valdes apstiprināto štatu sarakstu.

7.26.           Bez augstāk minētā valdes priekšsēdētājs:

1)       vada un organizē valdes darbu;

2)       ir atbildīgs par lietvedības, grāmatvedības un statistiskās uzskaites kārtošanu sabiedrībā atbilstoši normatīvoaktu prasībām;

3)       kārtējā biedru kopsapulcē sniedz ziņojumu par valdes darbību aizvadītājā saimnieciskās darbības gadā, sabiedrības saimnieciskās darbības rezultātiem un plānotajiem darbības virzieniem.

7.27.           Valde var pieņemt darbā vienu vai vairākas personas, kura(-as) nodrošina un organizē valdes lēmumuizpildi. Ar valdes lēmumu šīs personas var pilnvarot slēgt noteiktus darījumus, noteikta veida darījumus vai jebkurus darījumus. Lēmumu par šāda pilnvarojuma izsniegšanu valde var pieņemt, ja valdes sēdē piedalās visi valdes locekļi un ja lēmums pieņemts ar 2/3 valdes locekļu balsu vairākumu. Darbinieks, kurš pieņemts darbā sabiedrībā šeit minēto funkciju veikšanai, nevar būt valdes vai revīzijas komisijas loceklis.

Revīzijas komisija

7.28.           Revīzijas komisija ir sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda tās darbību.

7.29.           Revīzijas komisiju ievēlē biedru kopsapulce trīs locekļu sastāvā, aizklāti balsojot, uz 3 (trim) gadiem. Revīzijas komisijas locekļi nevar būt valdes locekļi vai sastāvēt tuvās radnieciskās attiecībās vai svainībā ar valdes locekļiem.

7.30.           Revīzijas komisijas pienākumi:

1)       pastāvīgi kontrolēt valdes darbību un raudzīties, lai sabiedrība darbotos saskaņā ar normatīvajiem aktiem, šiem statūtiem un biedru kopsapulču lēmumiem;

2)       pārbaudīt sabiedrības saimnieciskās darbības gada pārskatu, izvērtēt valdes sagatavoto budžeta projektu un savu atzinumu par tiem iesniegt biedru kopsapulcei;

3)       izskatīt lēmumu projektus visos jautājumos, kas ir sabiedrības biedru kopsapulces kompetencē, un sniegt par tiem atzinumu biedru kopsapulcei;

4)       ne retāk kā vienu reizi gadā izdarīt sabiedrības mantas un darbības revīziju.

7.31.           Revīzijas komisijas tiesības:

1)       jebkurā laikā pieprasīt valdei pārskatu par sabiedrības darbību;

2)       pārbaudīt sabiedrības reģistrus un dokumentus, kā arī pārbaudīt sabiedrības kasi, vērtspapīrus, pamatlīdzekļus un citu mantu;

3)       iesniegt valdei un biedru kopsapulcei priekšlikumus sabiedrības darbības uzlabošanai.

VIII. STRĪDU IZŠĶIRŠANA

8.1.   Strīdus starp sabiedrību un tās biedriem izšķir valde, bet, ja nav panākta vienošanās, tad strīdīgos jautājumus pēc vienas puses pieprasījuma izskata biedru kopsapulce. Biedru kopsapulces lēmums ir galīgs. Mantiskos strīdus starp sabiedrību un sabiedrības biedriem, kā arī starp atsevišķiem sabiedrības biedriem izskata tiesa.

8.2.   Darba strīdi un strīdi ar trešajām personām tiek izskatīti tiesā saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

IX. UZSKAITE UN GADA PĀRSKATS

9.1.   Sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sagatavo un iesniedz gada pārskatu un bilanci likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

9.2.   Sabiedrības darbības pārskata periods ir kalendārais gads.

9.3.   Ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc kalendārā gada beigām biedru kopsapulce pēc valdes un revīzijas komisijas priekšsēdētāja ziņojuma pieņem lēmumu par aizvadītā darbības gada pārskata apstiprināšanu.

X. REZERVES KAPITĀLS UN PĀRPALIKUMA SADALES KĀRTĪBA

10.1.  Sabiedrībā tiek veidots rezerves fonds, kura minimālais lielums ir 2,% no pamatkapitāla. Rezerves fonda maksimālais apmērs nav ierobežots. Rezerves fondā tiek ieskaitīti ne mazāk kā 2,% no ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem, līdz tas sasniedzis šeit noteikto minimālo apmēru. Ar ikreizēju valdes lēmumu šeit noteikto minimālo atskaitījuma apmēru var palielināt.

10.2.   Rezerves fonds tiek noguldīts tādā veidā, lai to katrā laikā var bez kavēkļiem izmantot. Par rezerves fonda izmantošanu lemj dalībnieku sapulce.

10.3.   Pamatojoties uz dalībnieku sapulces lēmumu, var tikt izveidoti citi kapitāli (fondi). Par atskaitījumu apjomu šajos fondos, to noguldīšanas veidu un izmantošanas kārtību lemj dalībnieku sapulce.

10.4.   Par sabiedrības ienākumu pārsnieguma pār izdevumiem izmantošanas kārtību lemj kārtējā biedru kopsapulce, izskatot valdes iesniegtos priekšlikumus.

10.5.  Ja kopsapulce lemj par pārpalikuma izmaksāšanu sabiedrības biedriem, katram biedram izmaksājamā pārpalikuma daļa tiek aprēķināta tieši proporcionāli biedra realizētās lauksaimniecības produkcijas daudzumam attiecīgajā saimnieciskās darbības gadā (latos, vadoties pēc cenām, par kādām biedrs piegādājis produkciju sabiedrībai).

10.6.  Par laikā neizmaksātu pārpalikuma atmaksu sabiedrība biedriem procentus nemaksā.

XI. SABIEDRĪBAS REORGANIZĀCIJA UN DARBĪBAS IZBEIGŠANA

11.1. Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar biedru kopsapulces lēmumu vai ar tiesas spriedumu, kā arī citos likumdošanā paredzētajos gadījumos.

11.2. Lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu jāpaziņo Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likuma noteiktajā kārtībā.

11.3. Pieņemot lēmumu par sabiedrības darbības izbeigšanu, biedru kopsapulce ieceļ likvidācijas komisiju vai likvidatoru, kas pārvalda sabiedrības likvidācijas procesu likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar likvidācijas komisijas (likvidatora) iecelšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz sabiedrības likvidēšanas brīdim.

 

 

LPKS „Māršava

Valdes priekšsēdētāja

Dace Pastare